Atkusnī

Pilošas lietus lāses
Kūstošās sniega pārslās.
Jauc mums soļus un prātus,
Laiks aizsākt jaunus stāstus.

Pa Vecrīgas seno bruģi
Šaurās ielās sajūtu kuģi.
Plūstošās ūdens tērces
Gar galdiem, kur kūpošās mērces.

Un sēžam mēs vakarā vēlā,
Es redzu skatienā cēlā –
Tavas viskvēlākās domas
Nes atmiņas senas no Romas.

Antīko tēlu sejas
Mūsdienu džeza spilgtajās dejās.
 Skan akordu plūstošie ritmi,
Nes pagātnes cēlo likmi.

Vecpilsētas fasāžu toņos
Gaisma spēlējas torņos un logos.
Tiltu laternās, margās stīgo
Pavasars, it kā jau klāt, pār Rīgu dzīvelīgo.

Ziemas un atkušņa spītīgās dejas
Laukumu un ieliņu bruģa sejās.
Starp desmitiem tādu kā mēs
Veldzējam dvēseles.

x