Ar rīta sveicienu

Ar rīta sveicienu, kad miegs vēl acīs

Basām kājām Tu izgāji takās.

Rozei piekļāvies piliens rasas

No vakardienas negaisa veldzējošās atblāzmas.

Blakus saulstaru apņemtā krūmā

Bišu rotaļu ierastā ritmā

Ziedi šūpojas lēnajā vējā,

Tu nemanāmi tam garām aizslīdēji.

Pa zāles tiltu ar krāsu mirdzumu,

Ikviena zieda burvības ieskauta,

Caur pretī slīdošiem gubu mākoņiem,

Starp zālē sakritušiem zeltainiem āboliem.

Ar rīta sveicienu, kad vieglums vēl kājās,

Dungoji klusi dārzā savās mājās.

Debesīs mākoņi apskaužot krājās,

Paliki mirkļa burvības ieskauta.

Viens mirklis var pacelt spārnos,

Tik tuvs un pazīstams it viss.

Tavos acu areālos

Atmirdz zilās debesis.

Uztvert nedaudz lokanā vēja,

Traukties mākoņu tuneļos.

Neaizmirstamā līkloču deja

Pieneņu pūku miglājos.

Izkūp gaisā drūmās domas,

Pārdomu pilnas ceļasomas.

Putnu tramvaju līnijas

Parklājas, projām aizvījas.

Ar rīta sveicienu mūsu ēnas,

Sabijušās tādas lēnas.

Rakstu rakstiem pār zemi laižas,

Skaista mūsu zeme skaista.