Krustu šķērsu
starp skulptūrām,
Senajiem
ozoliem, kastaņām,
Pa laipiņu
un akmeņaino bruģi
Cauri parkam
mūsu sajūsmu kuģi
Nelielā dīķa
vidū ceļ gaisā
Ūdens šaltis
un atveldzi raisa.
Visapkārt kā
no zila gaisa
starp
krāšņajiem ziediem
Un zaļajiem
zālieniem
Skulptūras
mostas
Un brīnumus
taisa.
Katrā koku
zarā
Un lapu
pazarē,
No
uzkalniņiem smaida,
Neizdibināmas
to gaitas.
Tām
aizslīdēt līdz,
Kur koku ēnās
Senatnes
putnu
Dziesmās
vēlās
Starp
laternām dzīvo
Un jautri
smejas
Baroka laika
tēli un sejas.
Tur kungi
staigā melnās frakās
Izredzētās
no lapenes skatās.
Tur apstāties
mirkli
Un kvēlo
auru
Sajust sev
līdzās
Kā gaidītu
balvu.
Viss esošais
jau kādreiz ir bijis
Un atpakaļ
nāk, ne brīdi nav rimis.
Te dvēselē
tavā kā atklāsme dzimis,
Kas iekalts
tiek sirdī,
Tas visur nāk
līdz.
Jo, sācies
viss augšā,
No kalna
lejup steidzas,
Pa līkloču
takām,
Kur sācies,
ceļš beidzas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru