Pa straumi Ventas ūdeņi plūst,
Tava sirds pie krācēm mulst.
Nomet drēbes, brien jautrajās lustēs,
Aiztraucot šļakatas uz visām pusēm.
Kur lejā gaida mana satrauktā sirds,
Graciozu mirdzumu Tu atnes sev līdz.
Ienirsti ūdenī, lēni krītot,
Nāras spēks Tevī mītot.
Tavas rokas satveru viegli,
Ūdens lāsēs izgaist smiekli.
Tavās acīs guntiņas zvīļo,
Viss, ko Tu skar, Tevi mīļo.
Ūdens pār mums met lāsīšu tiltu,
Sajūtas kvēlās lai nepieviltu.
Šalcošās brāzmās vējš mākslu taisa,
Abu atspulgu tērcītēs raisa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru