Starp
mazajiem mūra namiem
Plūst senu
gadsimtu soļi.
Tie apņem
katru apaļo oli,
Straumē
baltas putas balo.
Pa plaši
atvērto logu
Es dzirdēju
airu šļakstus.
Un skatus
neparastus
Tu veltīji
laivā slīdot.
Un sajutos
brīvs no važām -
Kā
laivinieks traucu pa straumi.
Sajutām mūru
spozmi
Kuldīgas
Venēcijā.
Gar seno
rātslaukumu
Un parka
zaļajām ārēm.
Tik nedaudz
pieliecām galvu
Zem tilta
velvēm slīdot.
Pilsēta
upītes krācēs,
Atvēsinošās
lāsēs.
Kafejnīcā
pie galda
Ledus tēju
bauda.
Katram savu
Venēciju,
Katram savu
ūdens viju.
Kur savijas
senatnes neizzūdošs skaistums,
Ūdens
tērcītēs straumē dzimst mīla.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru