Naktī
pilsētas vecajās ielās
Dzirdu
Tavus nerātnos soļus.
Rātslaukuma
pulkstenī skani,
Baznīcas
torņos klusi slēpies.
Tad
nāku es pa seno bruģi,
Putekļiem
cēli pa gaisu slīdot.
Noslēpumaino
auru bīdot,
Namu
logos un durvīs klaudzot.
Neaizmirstamās
paslēpes spēlēt,
Ik
minūti, stundu labu vēlēt
Katram
senajam pilsētas mūrim,
Ļaut
dvēselei dziedāt ielu stūros.
Tad
atrast Tevi pilsētas parkā,
Kur
laternu mirdzumā lapenē slēpies
Ar
skulptūru tēliem plūdumā vienā -
Atšķirt
var tik' pieskārienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru