Saule riet
aiz koku galiem
Paparžu
lapas zeltā tērpj.
Meitas dzied
visapkārt pļavā,
Ziedu pie
zieda vainagā vērpj.
Tu nāci pār
kalnu zīda tērpā,
Rudzpuķu
smaržu atnesot līdz.
Saules stari
rotājās saktā,
Aizsteidzies,
kur tiks Jāņuguns dzīts.
Stāvēju
centrā malku kraujot,
Kājās
pelēkas pastalas aujot.
Atplauki
smaidā, griezies pret rītu,
Aicināji
mani lekt sev līdz.
Sprakšķēja
uguns vizēdama,
Alus putodams
pildījās kausos.
Līksmā
solī, skaļās balsīs
Ēnu tēli
cēlās gaisā.
Un tad jau
pamalē tur horizontālē
Ausekļa
rakstos rotājās rīts.
Demonstratīvi
pietrūkies kājās,
Tikpat
strauji Tev aizsteidzos līdz.
Kādu mirkli
vēl atspulga miglā
Varēja
redzēt mūs perspektīvā.
Bet tad jau
pirmās rasas lāses
Aizskāra
saules nerātnais stars.
Iejukām abi
paparžu gravā
Un līgonakts
ar to bij'galā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru