Kad meitas
rakstainus svārkus tērpj
Un zīļu
vainagus matos vērpj,
Starp
villaiņu plandiem, puišu vadmalu stāviem
Skan dziesma
no nostūriem tuviem un tāliem.
Pār Rīgas
torņiem un Mežaparka priedēm,
Arī tramvajā
uz sudraba sliedēm.
Daugavas un
Ķīšezera ūdeņu līnijās
Dzimst
melodija un nebeidz brīnīties.
Par Rīgas
tiltu stiprajām velvēm
un
Bastejkalna līkloču trepēm,
Par ēku
stāviem ielās un bulvāros
Un Gaismas
Pili gadsimtu griezumos.
No Mildas
zvaigžņu dzirkstošiem rakstiem
Ar lepni
pavērtiem acu plakstiem
Pa Brīvības
ielas asfalta plaknēm
Aizplūst
dziesmu viļņu orķestris.
Līksmās
balsīs, soļu dimdā,
Mēlīšu
nopūtās un stīgu plindā
Nepārraujama
viļņojas nots -
Dziesmu un
deju, un latvieša gods.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru