pirmdiena, 2017. gada 6. februāris

Going Song

Rap:
What is wrong
In this world?
Is here happy,
Which they are?
Are you happy?
What are you do?
Are you content 
With this world new?
Gone we together
On The way
Now set to freedoms day.
Then the world smiling been
And the people happy living in it.

Verse1:
Stand i by the roadside,
Where i now go?
I don’t know, what shall i do,
Walking around hours two.
The bus away and me forsake,
it disappears into the distance.
Distracted look around
As i now get home?
Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.
Verse2:
Need i go to roadside,
Don’t talk about it.
That is true
Look before rescuer.
Because you know,
What drivers are,
Cars me rushed past.
They throught don’t not to care
That people in car take ask.
Refrain:
Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.
Verse3:
Or we even think a bit
How hitchhiker feel.
When they wants to stop,
But auto picks up speed.
Loud music to resound
They to other prow,
Don’t look around.
They don’t want in their car
Foreign people lead.
Refrain:
Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.

Visapkārt klusums


Manā sirdī puķe plaukst,
Kaut kur tālu gaisma aust,
Bet varbūt tur mīļā tu,
Vēlies, lai atnāku.

Tavi mati vējā plīv,
Satiksimies abi drīz.
Kā brīnums tu atnāci,
Mani līdz sev aizsauci.

Visapkārt klusums,
Vakars klāt,
Mīļā, gribas tuvāk nākt.
Mums vajag parunāt,
Abiem skumjas remdināt.

Jel roku apkārt liec,
Ļauj jūtām izpausties.
Man svarīgs mirklis šis,
Neaizmirstams viss.

Klusi, klusi balss tev skan,
Nedzirdu, ko saki man.
Vai patiešām klusums šis
Mūs abus pārņēmis?

Ja tā, ko tad darīt man?
Tava balss tālu, tālu skan.
Pār kokiem jau mostas rīts,

Manā sirdī puķe vīst.

Super (teksts no manas dziesmas)

Es šodien satiku tevi,
Kad braucu trolejbusā.
Savu smaidu tu man devi,
Kad apstājāmies pieturā.

Diemžēl tev bij’ jākāpj ārā,
Bet mans skatiens tevi lūdza:
“Paliec pie manis, mīļotā!”...
Trolejbuss durvis jau aizvēra.

Tu biji super, super!
Tavs izskats mani apbūra.
Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,
Tad kļūst dzīve saldāka.
Vienu, super, super smaidu
Tu man vēltīji.
Tu zināji, ka es to gaidu,
Bet tomēr projām aizgāji.

Pagājuši daudzi gadi
Un man cita mīļotā.
Atkal es braucu trolejbusā
Un tevi ieraugu.

Tu vēl joprojām man uzsmaidi,
Manu smaidu pretī gaidi.
Bet es nevaru tev to sniegt,
Jo es neesmu vairs viens.

Tu biji super, super!
Tavs izskats mani apbūra.
Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,
Tad kļūst dzīve saldāka.
Vienu, super, super smaidu
Tu man vēltīji.
Tu zināji, ka es to gaidu,
Bet tomēr projām aizgāji.

Ko man darīt, ko tev teikt?
Nevaru tev smaidu sniegt.
Saproti, starp mums viss beidzies,
Tāpēc, lūdzu, projām dodies.

Izkāp savā pieturā,
Piedod, vairs ne man vienīgā.
Reiz tev izdevība bija,
Abu sirdis sadalīja.

Tu biji super, super!
Tavs izskats mani apbūra.
Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,
Tad kļūst dzīve saldāka.
Vienu, super, super smaidu
Tu man vēltīji.
Tu zināji, ka es to gaidu,
Bet tomēr projām aizgāji.

pirmdiena, 2017. gada 30. janvāris

Ir laiks

Klāt jauna diena,
Visapkārt sniegs,
Viss ir balts
Un mani pārņem miers.
Es veros tālē vai esi jau
Gatava man līdzi traukt.

Ir laiks mums pāri kupenām doties,
Tur, kur kalni balti mīt.
Un zini, ka nevar tas neizdoties,
Mūsu laime, kur sniegpārslas krīt.

Snieg balts sniegs un pārslas krīt,
Mūsu dzīve uz priekšu rit.
Mūsu sirdis pilnas no laimes,
Tā aizslīd tālu, un aiznes to vējš.

Ir laiks mums pāri kupenām doties,
Tur, kur kalni balti mīt.
Un zini, ka nevar tas neizdoties,
Mūsu laime, kur sniegpārslas krīt.

Ak, laimīga tu, ak, laimīgs es,
Prieku mums abiem atnes vējš.
Līdzi paņemt, aizpūst spējš.
Es iešu tam līdzi tik Tevis dēļ.

Ir laiks mums pāri kupenām doties,
Tur, kur kalni balti mīt.
Un zini, ka nevar tas neizdoties,
Mūsu laime, kur sniegpārslas krīt.

otrdiena, 2017. gada 17. janvāris

Akcenti ziemā

https://www.youtube.com/watch?v=TlLExjl-Bf0&feature=youtu.be - šeit var noskatīties dzejoļa foto-mūzikas montāžu.

Vietām Daugava vēl ledū un sniegā,
Tu izgāji tvert sajūtas vilinošā ziemā.
Pelēks debesjums mākoņiem klāts,
Ik mirklis aizrit kā apreibināts.

Starp baltajām koku pazarēm veras
Pilsētas torņi un  sniegbalti smejas.
Paslēpes ar Tevi nenogurstoši spēlē
Bastejkalna paralēlēs.

Saveltās sniega kupenas slejas,
Pa parka celiņiem un ielām ejot.
Daudz iemītu pēdu un ļaužu seju
Visapkārt Tev jaucas un pretī traucas.

Tik sajūtu daudz šais pilsētas ielās,
Gar krustojumiem un namu sienām,
Ik soli parkā vai pa vecpilsētas bruģi
Akcentus meklē, stājas ostā Tavs kuģis.

Pa namu jumtiem sniegs lejup slīd,
Ko gan atkusnim padarīt...
Izveicīgi gar peļķēm Tev klīst,
Sirds apmulsuma nepazīst.

Tā klīst akcenti strauji caur Rīgu,
Brīdi pa sprīdim uzskaņo stīgas.
Tavas mainīgās sirds perkusijas
Uzbango, pieklust kā viļņi ik brīdi.

Palēnām iedegas pilsētas gunis,
Mākoņos košas atblāzmas mirdz.
Uzdzirkstī parka laternas sniegā,
Savādu skaistumu nes vakars līdz.

ceturtdiena, 2017. gada 5. janvāris

Putenī


Daugavas viļņos ziemeļvējš mīt,
Pār Rīgas jumtiem sniegpārslas krīt.
Tās vērtpetēs griežas, lejup slīd,
Kupenas veidojot jau tulīt.

Namu jumti un rensteles balo,
Baltajā miglā pazūd it viss.
Ielu numerāciju -  atnācis,
Aurojošs putenis sajaucis.

Gādā asfaltiem brūni baltas šalles,
Ielās auto lēno straumju balles.
Ieputina miglā ļaužu stāvus un sejas,
Varenas kupenas ielu malās slejas.

 Virpuļo pārslas tā bez mitas,
Apklāj kokus, sejā sitas.
Parku laternām citai pēc citas
Mirgojošas cepures galvā liktas.

Bet mēs vēl projām neaizejam,
Turamies pretī saltajam vējam.
Iekšēji tomēr līksmi smejam,
Ka beidzot sniegotā pilsētā ejam.

Tik neparastas parka ejas,
Kad sniegā jau laternu mirdzums lejas.
Puteņa laika epopejas
Sniegbaltas padara arī mūsu sejas.

Un iegrimstam baltajā sniega putenī,
Jaucas domas galvā kā juceklī.
Traucamies lejup un augšup brienam,
Ļaujamies sniegpārslu pieskrienam.

Tā greznojās baltās rakstu sienas
No rīta, vakarā un arī dienā.
Ledus Daugavā, kanāla rievās
Arvien biezāku  kārtu sāk ieklāt.

Gavilē ziemeļvējš ledaini spirgts,
Kā gaišumā pilsēta tumsā mirdz.
Ar ziemeļvēju  sākas tās flirts,
Līdzi traucas tam Rīgas sirds.

video : bilžu-dzejas-mūzikas montāža manā youtube profilā.

pirmdiena, 2017. gada 2. janvāris

Ugunīgā gaiļa gada maģija


Ar krāšņām uguns zalvēm caur lietus šaltīm
Ar laba vēlējumiem, dziesmām un balsīm
Caur blīkšķiem un šampanieša paukšķiem
Ugunīgā gaiļa gads ceļ spārnos augšā.
Visapkārt tik krāsainas debesis kļūst
Un maģiskā veidā mums sirdīs plūst:

Zaļā - laimīgi un saticīgi dzīvot būs;
Dzeltenā- optimisms pārņems mūs;
Oranžā – lai siltums un enerģija raisās;
Sarkanā – mīlestība un kaisle virmos gaisā;
Zilā - cerību piepildījums un dzīve kļūs skaista!
Izvērstās strēles virmos šai dzīvīgā spēlē.

Līdz ar gaiļiem virs  gaismotās  Rīgas,
Pilsētās, ciematos, pakalnēs, pļavās
Apņēmības vienaldzības bradās,
Latvju tautas bravūrīgās maņas -
Sirdspukstu  un dvēseles dīvas
Kļūs nevaldāmi neprātīgas.

Likteņa paralēles kā mākoņi 
Neizdibināmi virmo virs mums,
Nāk jauns rīts, pēc dienas vakars tumst,
Kādā nostūrī kāds priecīgs, kāds skumst.
Lieuslāsēm vai sniegpārslām klāts namu jumts –
Tajā, kas notiek, daudz kas atkarīgs no pašiem mums.

Tā klāts dienām pelēki raibām debesjums
Nolemto taku plānojums.
No plaukstoša asna viss raisās un top,
Nemēļojot un neprātojot.
Vienmēr jau kāds ar idejām lielās -
Bet mēs jau sākam apņēmīgi klusi, 
Ugunīgās ielās izgājuši.