Ar krāšņām
uguns zalvēm caur lietus šaltīm
Ar laba
vēlējumiem, dziesmām un balsīm
Caur
blīkšķiem un šampanieša paukšķiem
Ugunīgā
gaiļa gads ceļ spārnos augšā.
Visapkārt
tik krāsainas debesis kļūst
Un maģiskā
veidā mums sirdīs plūst:
Zaļā -
laimīgi un saticīgi dzīvot būs;
Dzeltenā-
optimisms pārņems mūs;
Oranžā – lai
siltums un enerģija raisās;
Sarkanā –
mīlestība un kaisle virmos gaisā;
Zilā - cerību
piepildījums un dzīve kļūs skaista!
Izvērstās
strēles virmos šai dzīvīgā spēlē.
Līdz ar
gaiļiem virs gaismotās Rīgas,
Pilsētās,
ciematos, pakalnēs, pļavās
Apņēmības
vienaldzības bradās,
Latvju
tautas bravūrīgās maņas -
Sirdspukstu un dvēseles dīvas
Kļūs
nevaldāmi neprātīgas.
Likteņa
paralēles kā mākoņi
Neizdibināmi
virmo virs mums,
Nāk jauns
rīts, pēc dienas vakars tumst,
Kādā nostūrī
kāds priecīgs, kāds skumst.
Lieuslāsēm
vai sniegpārslām klāts namu jumts –
Tajā, kas
notiek, daudz kas atkarīgs no pašiem mums.
Tā klāts
dienām pelēki raibām debesjums
Nolemto taku
plānojums.
No
plaukstoša asna viss raisās un top,
Nemēļojot un
neprātojot.
Vienmēr jau
kāds ar idejām lielās -
Bet mēs jau
sākam apņēmīgi klusi, Ugunīgās ielās izgājuši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru