Vietām Daugava vēl ledū un sniegā,
Tu izgāji tvert sajūtas vilinošā ziemā.
Pelēks debesjums mākoņiem klāts,
Ik mirklis aizrit kā apreibināts.
Starp baltajām koku pazarēm veras
Pilsētas torņi un
sniegbalti smejas.
Paslēpes ar Tevi nenogurstoši spēlē
Bastejkalna paralēlēs.
Saveltās sniega kupenas slejas,
Pa parka celiņiem un ielām ejot.
Daudz iemītu pēdu un ļaužu seju
Visapkārt Tev jaucas un pretī traucas.
Tik sajūtu daudz šais pilsētas ielās,
Gar krustojumiem un namu sienām,
Ik soli parkā vai pa vecpilsētas bruģi
Akcentus meklē, stājas ostā Tavs kuģis.
Pa namu jumtiem sniegs lejup slīd,
Ko gan atkusnim padarīt...
Izveicīgi gar peļķēm Tev klīst,
Sirds apmulsuma nepazīst.
Tā klīst akcenti strauji caur Rīgu,
Brīdi pa sprīdim uzskaņo stīgas.
Tavas mainīgās sirds perkusijas
Uzbango, pieklust kā viļņi ik brīdi.
Palēnām iedegas pilsētas gunis,
Mākoņos košas atblāzmas mirdz.
Uzdzirkstī parka laternas sniegā,
Savādu skaistumu nes vakars līdz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru