Brīvība ir kā siena
Starp atļauto un
vēlamo,
Brīžiem uzspiesto -
Strikta, noteikta un
viena.
Tāpat kā šī iela,
Ieskauta vēlmju un
kaprīžu varā.
Tomēr nesatricināmā
garā
Ievada mūs
svētvakarā.
Graciozi un stalti
trīs zvaigznes
Milda pār Rīgu
debessjumā aiznes.
Un gadsimtu spārniem
šeit traucas laiks -
Mainīgais gadsimtu
gadalaiks.
Šī Rīgas iela ir
brīva no važām,
Stereotipiem un
ķildām skaļām.
No bulvāra pa ielu
līdz gatves galam
Tā ļaujas dažādām
šķautnēm un skalām.
Caur eklektismu un
Jūgendstila plūsmu,
Tā nes sev līdz arī
Modernisma jūsmu.
Caur viesnīcu,
bodīšu, īres namu auru
Tapusi par vēstures
liecību glaunu.
Vadu atsaitēs namos
ielas malā,
Šais plūstošajās vara
līnijās garās,
Tramvaju un
trolejbusu ēnas
Spogulojušās te
straujas, te lēnas -
Modes tendences
aktuālās gaismēnas.
Pasaules karu un varu
sērgas,
Ļaužu cerības, prieki
un bēdas
Namu fasādēs un logos
ēdās,
Neidzēšamās rētās un
pēdās.
Vāgners, Roze un
Brigadere,
Ķempe, Baltvilks un Marģeris Zariņš
Zatlers, Vīķe –
Freiberga un Ulmanis arī
Ielas inteliģences
cēlais bariņš.
Iela ir dzīva un
ekskluzīva
Vairākvārdu pārsauktā
pilsētas dīva.
Brīva, apdzīvota un
mīļa
Nesatricināmā
pilsētas stīga.
Šī brīvības stīga
Brīvības cīņās
izcīnīta,
Apspiesta un gadiem
slēpta –
Latvju sirdīs gūlusi
kā rēta.
Un kas sirdī gulst,
Nekad vairs
neapmulst.
Vienotība pārņēma
mūs,
Tā tas bija, ir un
būs.
NO KRĀJUMA "RĪGAS NOSKAŅAS"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru