Es izgāju Rīgas ielās
Starp bulvāru liepu sienām.
Negribas būt vienam
Pavasara pieskārienā.
Starp parku ceriņiem ejot,
Spēcīgo smaržu tverot,
Pieneņu zeltainā aurā
Pazūdu putenī baltā.
Es ienirstu pasaulē krāšņā,
Kur Tu un citi jau priekšā.
Sārtām tulpju kurpēm
Ar nākotni spēlējas tagadne.
Griežoties soli pa solim
Starp līksmu ļaužu bariem,
Ļauties saules stariem –
Nerimstošā tvista karnevāliem.
Zaļajos zāles palagos
Smejot ienirstam ceriņos.
Tad tev sejā parādās spīts
Un matu cekuls tiek sajaukts drīz.
Un ik solis mākoņos
Izgaist smaržu putekļos.
Pāri Rīgas torņiem mirdz
Mūsu abu ikdienas flirts.
Vārdi paši pār lūpām nāk,
Soli pa solim pār torņiem kāpj.
Un izkāpj Daugavas Krastmalā,
Kur jūtas tā kā pasakā.
Cits ar citu tie sakļaujas,
Zvanu skaņās pārvēršas.
Ūdens straume Daugavā rit,
Rietošā saulē sirds straujāk sit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru