KRĀSU CEĻINIEKS

               Ciešā tvērienā tulpju ziedos,

Atraitnītēs pavasaris pilnā briedā.

Pieneņu, papeļu pūkās virmo

Pār atraisīto Rīgu, zeltaini sirmo.

Pat parku strūklakas čalošā balsī

Augšup traucas un lejup slīd.

Garāmejošiem šaltis raida,

Tur pavasaris veldzējas,

Ceļiniekus gaida.

Ceriņi smaržo un magnolijas zied,

Ik vienā sirdī ienāk ceļinieka prieks.

Šis neapturamais ceļinieks -

Pavasaris – nebēdnieks.

Daugavas ūdeņos agri no rīta

Spēlējas viļņos straumē dzītā.

Piemīt tam nedaudz salta spīta,

Mums pretī traucas daudz negaidīta.

Par mirkli ik minūti izbrīnīta,

Šai smaržu putenī atraisīta.

Straujiem sirdspukstiem man līdzās ej,

Vienotā ritmā ar pavasari smej.

Un maigiem pirkstiem pa koku lapām,

Iemājo ziedos ik vienā parka takā.

Savā košajā krāsu frakā

Viņš tavās kvēlajās acīs skatās.

Un raugos tajās arī es,

Tur atblāzma no ziedošās pamales.

Matu cirtās ar vēju nudien

Pavasarim šodien Tu līdzi skrien.