Vasara namu logos un sienās
Ik pa brīdim
ar saulstariem lielās.
Tu izgāji
pilsētas vilinošās ielās –
Atvērta
visam, nav robežas nevienas.
Tu iejuki
ļaužu pūlī tik brīvi,
Zaudējot
kontroli pār savu dzīvi.
ŠĪ nerimstošā
kaislību vētra
Plašumā vēršas,
Tu esi sadzirdēta.
Kā krītošas
zvaigznes debesu placī
Slīd mirkļi
gar Tavām sapņainām acīm.
Ziedu
paklāji, celtnes un tilti,
Promenādes
vējā torņu fonā Tev silti.
Saplūst
mākoņi Tavās matu cirtās,
Vecrīgas
gaiļos iekvēlo dzirksteles.
Ik soli laukumos,
pa vecpilsētas bruģi
Akcentus
meklē, stājas ostā Tavs kuģis.
Šis kruīza
prāmis pa ielām kā upēm,
Gar namu
laternām, portālu stutēm,
Gar citiem
tādiem pašiem slīd,
Traucas pa
vējam, ko tādam padarīt!
Kūpoša
kafija ielu malās uz galda –
Krēmīgās
putās akcenti valda.
Mūzikas, sarunu
duna vēja dzīta -
Uzrunājošā
dziesmā ierakstīta.
Karošu,
dakšiņu, nažu bīti
Partitūrās izskan
glīti.
Šai dziesmā
par straujo dvēselīti,
Par ikdienas
prieku, raizēm un spītu.
Tā klīst
akcenti strauji caur Rīgu,
Brīdi pa
sprīdim uzskaņo stīgas.
Tavas
mainīgās sirds perkusijas
Uzbango,
pieklust kā viļņi ik brīdi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru