ŠIS UN TAS AR VIEGLUMA PIESITIENU

Ne šur, ne tur,

Bet tomēr bur

Dzīvības zaļajās lapotnēs

Viegli gaisīgu smaidu.

Ne tev. Ne sev,

Bet tomēr kvēl

Actiņas zaļajos pinumos,

Un putnu dziesmu tinumos,

Savijas neizpaustie čuksti.

Ne šis, ne tas

Bez nozīmes kaut kas.

Tik liels vai mazs

Šis cerību rags.

Ne šā, ne tā

Tik vasarā

Viegli gaisīgu smaidu

Ne šur, ne tur

Bet tomēr Laima bur.

Un uzbur rozīgu tvanu

Zilajā debesu velvē

Un zaļajā pļavu dzelmē

Šalc zeltainu vārpu skaras.

VASARA

Atnāk vasara violeti dzeltena,

Zaļiem matiem, basām kājām.

Iet pa saules pielieto bruģi

Krastmalā, kur piestājuši kuģi.

Tilta vantīs atstāj pēdas,

Uz jūru aizpeld maldi un bēdas.

Pils laukuma liepās smaida,

Bastejkalna puķēs dejo.

Doma gailī jautri smejas,

Brēmenes muzikantiem

Kutina sejas.

Pētertornī sveicienu raida,

Rīta sauli uzlecam gaida.

Sveicina pīles kanāla malā,

Apber ar zeltu zvaigznes

Mildas pašā galā.

Peldina  kājas Kronvalda parkā

Strūklakas burbuļos pašā vidū.

Esplanādes eglēs slēpjas,

Liepu alejā zaļā tērpjas.

Karoga audumā plandās vējā

Ministru kabineta galvenā ieejā.

Un tad trolejbusā sēžas

Aizbrauc greznot Šmerļa mežus.

PA TREPĒM UZ KLUSUMU (No krājuma "Rīgas nokrāsas")

Mēs tikāmies parkā, kur marmora grīda,

Stikla acīs mirdz apzeltīta.

Apakšā dobjais klusums raisās,

Uzjundī mākslu visapkārt gaisā.

Augšup pa trepēm muzejā iekšā,

Tur apzeltītas trepes vēl priekšā.

Soli pa solim klusumā doties,

Atraisoties un nebaidoties.

Rozentāls, Purvītis, Kokle vai Tone

Latviešu mākslā nosaki toni.

Glezna pie gleznas uz gaišajām sienām,

Pārdomas raisa atnācējam ikvienam.

Iegrimstot laikā caur gadsimtiem slīdi,

Vēro, analizē sprīdi pa sprīdim

Kā mākslinieks savā triepienu brīvē

Iegleznojis ļaužu paradumus dzīvē.

Augšējā stāvā te griestu celles,

Saulstaru pielietās muzeja velves.

Paceļ mūs abus līdz pilsētas jumtiem,

Skaties tiem pāri un plaukstās tos tver.

Atverot skatu laukuma durvis,

Sajūties īstens arhitektūras burvis.

Acu priekšā Rīga te mirdz,

Gavilē un priecājas sirds.

Un ļaujies nebijušai sajūtu brīvei

Šais horizontālēs un perspektīvai,

Kur pilsētas nami dimensijā vienā

Saplūduši šai neaizmirstamajā dienā.

Te sajūtam dvēselisko Rīgas auru,

Dažādās skaņas, kas strāvo cauri.

Tad, kad klusumā veldzējas prāts,

Pilsēta mūziku spēlēt sāk.

KVĒLE TUMSĀ

Sapņo princese zvaigžņu dārzā,

Mēness pīpi debess pīpē.

Starp rīta ausmu un bezgalīgo

Saulaino tāli domas vijas.

Ar kaķpēdiņu soļiem gar mūriem,

Uzrunāt Tevi uz ielu stūriem.

Naktstauriņu abažūriem

Ēnu laternu koncerttūrē

Spoži spīdothorizontālē

Ielas stūrī, garām mūrim

Kaķpēdiņu soļiem sūriem

Aiziet gaismā dziestoši sapņi.

Pret akmeņiem sitas jūras sijas,

Man kājas viļņu šūpuļtīklā.

Kādam liekas – sēž viens dīkā –

Brīžiem taisnā, brīžiem līkā

Mugura atsit pusnakts vējus.

Bet nē – zem laternām kafejnīcā

Iemēģinu lakotos dēļus,

Skauju tevi mīkstos pēļos.

Un vēl šonakt mazliet vēlos

Tavās acīs iedegt guni.

Reizēm tumsā baisi, skumji

Lietū samirkst ugunskuri.

RĪGAS NOKRĀSAS BEIDZOT PABEIGTAS!

Nokrāsas Pilsētas seriāls Plūsma kā mirklis Pirmdienas variete Korālis Rīgas Domā Ielu upes Brīvības stīga Sirdspuksti Vakara ziņas Laternas parkā Sajūtas Augšup Krustojumā Sastrēgumā Tvists Rīgas ielās Akmens tilts Gadsimtu siluetu pasaka Pazust Vecrīgā Gaismas pils Pa Zviedru vārtiem Pa trepēm uz klusumu Pie tējas namiņa Līkloču paralēles Atspulgi Rīgas gaiļi Krāsu ceļinieks Pieminekļu un skulptūru brīve jeb latvju dzīvesziņa Strūklaka Rīgas šūpuļdziesma Staro Rīga Kad idejas un sistēmas klusē Caur pelēkiem centra mūriem Mikrorajonu tauta

MIKRORAJONU TAUTA

Šalc Šmerļa un Biķernieku mūžzaļās priedes -

Noslēpumainu mieru apkārtnē ienes.

Te atbalss aizskan pilnā briedā,

Starp pakalniem un lejām kad abi skrienam.

Ēnas slēpjas, ar saulstariem dejo,

Bradātas dvēseles neredzamas klejo.

Tomēr šais pilsētas zaļajās stigās

Mīt dzirkstis, dvēsele kā neprātīga.

Daudzstāvu nami ielu malās plešas

Un ceriņi smaržo, šī smarža nav sveša.

Uz soliņiem ļaudis pavasari bauda –

Šī Rīgas mikrorajonu savdabā tauta.

Un pagalmu ievas zied sniegbaltiem ziediem,

Saulstari rietot mieg namu logos.

Te krustojumos, ielu stūru lokos

Starp ļaudīm traucas mana bangotā sirds.

Bābelītis, Jugla un Ķīšezers mirdz,

Gaiļezerā gulbjiem Tu lūkojies līdz.

Un Mežparka priežu valdzinošais gaiss –

Ik viens nostūris Rīgas mikrorajonos skaists!

Garām netiek palaists ne skats,

Ik rīts iesākas ar putnu dziesmām.

Un tverot saulstaru žilbinošās liesmas

Par daļu no vides kļūsti tu pats.

Un lūk kas šais pagalmos neparasts,

Daudzstāvu ēkas vai nelieli nami –

Naktstauriņi žilbinās gaismās labi,

Dabas tēli starp Tevi un Mani. 

KRĀSU CEĻINIEKS

               Ciešā tvērienā tulpju ziedos,

Atraitnītēs pavasaris pilnā briedā.

Pieneņu, papeļu pūkās virmo

Pār atraisīto Rīgu, zeltaini sirmo.

Pat parku strūklakas čalošā balsī

Augšup traucas un lejup slīd.

Garāmejošiem šaltis raida,

Tur pavasaris veldzējas,

Ceļiniekus gaida.

Ceriņi smaržo un magnolijas zied,

Ik vienā sirdī ienāk ceļinieka prieks.

Šis neapturamais ceļinieks -

Pavasaris – nebēdnieks.

Daugavas ūdeņos agri no rīta

Spēlējas viļņos straumē dzītā.

Piemīt tam nedaudz salta spīta,

Mums pretī traucas daudz negaidīta.

Par mirkli ik minūti izbrīnīta,

Šai smaržu putenī atraisīta.

Straujiem sirdspukstiem man līdzās ej,

Vienotā ritmā ar pavasari smej.

Un maigiem pirkstiem pa koku lapām,

Iemājo ziedos ik vienā parka takā.

Savā košajā krāsu frakā

Viņš tavās kvēlajās acīs skatās.

Un raugos tajās arī es,

Tur atblāzma no ziedošās pamales.

Matu cirtās ar vēju nudien

Pavasarim šodien Tu līdzi skrien.

                                                                                

TVISTS RĪGAS IELĀS

Es izgāju Rīgas ielās

Starp bulvāru liepu sienām.

Negribas būt vienam

Pavasara pieskārienā.

Starp parku ceriņiem ejot,

Spēcīgo smaržu tverot,

Pieneņu zeltainā aurā

Pazūdu putenī baltā.

Es ienirstu pasaulē krāšņā,

Kur Tu un citi jau priekšā.

Sārtām tulpju kurpēm

Ar nākotni spēlējas tagadne.

Griežoties soli pa solim

Starp līksmu ļaužu bariem,

Ļauties saules stariem –

Nerimstošā tvista karnevāliem.

Zaļajos zāles palagos

Smejot ienirstam ceriņos.

Tad tev sejā parādās spīts

Un matu cekuls tiek sajaukts drīz.

Un ik solis mākoņos

Izgaist smaržu putekļos.

Pāri Rīgas torņiem mirdz

Mūsu abu ikdienas flirts.

Vārdi paši pār lūpām nāk,

Soli pa solim pār torņiem kāpj.

Un izkāpj Daugavas Krastmalā,

Kur jūtas tā kā pasakā.

Cits ar citu tie sakļaujas,

Zvanu skaņās pārvēršas.

Ūdens straume Daugavā rit,

Rietošā saulē sirds straujāk sit.

BRĪVĪBAS STĪGA

Brīvība ir kā siena

Starp atļauto un vēlamo,

Brīžiem uzspiesto -

Strikta, noteikta un viena.

Tāpat kā šī iela,

Ieskauta vēlmju un kaprīžu varā.

Tomēr nesatricināmā garā

Ievada mūs svētvakarā.

Graciozi un stalti trīs zvaigznes

Milda pār Rīgu debessjumā aiznes.

Un gadsimtu spārniem šeit traucas laiks -

Mainīgais gadsimtu gadalaiks.

Šī Rīgas iela ir brīva no važām,

Stereotipiem un ķildām skaļām.

No bulvāra pa ielu līdz gatves galam

Tā ļaujas dažādām šķautnēm un skalām.

Caur eklektismu un Jūgendstila plūsmu,

Tā nes sev līdz arī Modernisma jūsmu.

Caur viesnīcu, bodīšu, īres namu auru

Tapusi par vēstures liecību glaunu.

Vadu atsaitēs namos ielas malā,

Šais plūstošajās vara līnijās garās,

Tramvaju un trolejbusu ēnas

Spogulojušās te straujas, te lēnas -

Modes tendences aktuālās gaismēnas.

Pasaules karu un varu sērgas,

Ļaužu cerības, prieki un bēdas

Namu fasādēs un logos ēdās,

Neidzēšamās rētās un pēdās.

Vāgners, Roze un Brigadere,

Ķempe,  Baltvilks un Marģeris Zariņš

Zatlers, Vīķe – Freiberga un Ulmanis arī

Ielas inteliģences cēlais bariņš.

Iela ir dzīva un ekskluzīva

Vairākvārdu pārsauktā pilsētas dīva.

Brīva, apdzīvota un mīļa

Nesatricināmā pilsētas stīga.

Šī brīvības stīga

Brīvības cīņās izcīnīta,

Apspiesta un gadiem slēpta –

Latvju sirdīs gūlusi kā rēta.

Un kas sirdī gulst,

Nekad vairs neapmulst.

Vienotība pārņēma mūs,

Tā tas bija, ir un būs.

Foto: Photoriga.com, http://stay.liveriga.com/, http://hanner.lt/, kasjauns.lv, http://www.nordhaus.lv/, wikimedia.org,http://static.panoramio.com/
NO KRĀJUMA "RĪGAS NOSKAŅAS"