Strūklakas jautrajās lāsītēs,
Saulstaru zeltainās pinītēs
Savijas pilsētas ļaužu smaidi,
Krāsainie sapņi un gadalaiki.
Zem kupola slēpies un mani gaidi,
Pie kājām debesis šodien mums
krīt.
Tāpēc varam noglāstīt sauli,
Mākoņus virpulī sastumdīt.
Un sajūtas dzimst, kā dūmi tās
ceļas,
Kā šūpoles lejup no augšas
zveļas.
Strūklakas ūdens tērcītēs
slēpjas,
Varavīksnes krāsās tērpjas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru