Steidzīgas un lēnas
Garām aizzib
Autobusu ēnas.
Tu cerīgi sēdi
Pirmo gājputnu
Dziesmas tverot.
Durvis neaizverot
Plaukstošā pavasara ielās
Savāds vējš sienās.
Un nemitīgi lielās
Maijā ieperināties ievās
Arī saldējoši ass.
Tavs jūsmainais skats
Autobusa trajektorijā
Zīmīgajās riteņu līnijās.
Un durvis strauji jau aizveras,
Aiz muguras perepētijas
No Jelgavas ielas autoostas.
Šūpo tik vējš aiz garlaicības
Pieturas stabu nepacietīgs –
Kas no važām tapis ir brīvs.
Pēc laika rit scenārijs
Un atkal stabā vējš tik dzīvs,
Ļaužu murdoņas iztramdīts.
Veras un aizveras durvis,
Vējš kā sajūtu burvis
Sev dzīvē atradis mērķi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru