Cieceres atmiņu stāsti

Zem tiltu arkām

Mutuļojošās tērcītēs

Ūdens krāvumu

Un kritumu rievas.

Jelgavas ielā

Senu zirgu auļi

Pa bruģi aiztrauc

Dipoņā straujā.

Kalnsētas parkā

Cieceres lokos

Slēpjas kokos

Rīta ēnas.

Košas gaismēnas

Austošās saules staros –

Žilbinošas sirēnas

Agros pavasaros.

Izstieptām rokām

Koku galotnēm skaros,

Tava tēla apburts,

Tev pretī veros.

Žilbinošs smaids –

Ūdens tērcīšu vaigs.

Ir laiks, kad divi tiekas,

Viens otram neizliekas.

Aiztrauc plūdumā līdz

Kā plūstošā ūdens spīts.

Senais Cieceres mīts

Ūdens šalkoņā ierakstīts.