Cieceres ezera vilinājums

Mostas saule, vizuļos tērpjas,

Cieceres ezera ūdeņos trauc.

Plūsmu pa plusmai, vilni pa vilnim

Ezera tāles sev līdzi sauc.

Niedru plašajos puduru vālos

Slēpjas spāru ņirbošais bars.

Pļavās un mežos ezera krastos

Lepni uzplaukst pavasar’s.

Dzidro ūdeņu atspulgos kvēlos

Brocēnu pilsētas tēli mīt.

Gar Dūņupīti ezers slīd,

Elektrorosme vados te rit.

Slēptais ezera dvēseles spīts

Saliņas koku šalkoņā tīts.

Putnu dziesmās ierakstīts,

Kaļķu ceplī mīt senatnīgs.

Senās Brocēnu muižas stāsts

Ūdensrozēs noglabāts.

Sātiņu vagonos izklaudzināts

Senais kombināta prāts.

Makšķernieku stāvais tēls,

Tilts pār ezera gravu cēls.

Kara laika tanku deja,

Motorlaivas un airētāju sejas.

Tur, kur viļņi ieaijā liegi,

Iztek Cieceres ūdeņi viegli.

Cauri Saldum uz Ventu tie dodas,

Cieceres ezera spīts tiem rodas.

Zivju radītie ūdens burbuļi,

Peldētāju šļakstu virpuļi.

Ierastā saulainās vasaras aina –

Dzīva skanīgā ezera daina.

Un vienmēr aizrauj ezera līkņu

Mūsdienīgums un senatnīgums.

Ūdensrozes un darbīgs šums -

Vilinošais strāvojums.