Pirmās gājputnu dziesmas,
Vilinošas saulstaru
liesmas
Caur parku kokiem
laužas,
Ik gadu piesaista no
jauna.
Un Rīga mutuļojoša ar
gaumi
Ielu mūzikas skaņās
glaunās,
Soļu ritmos
nesteidzīgos un auļos,
Kaiju spārnu švīkstiem
un vārnām bez kauna.
Bet tā jau ir katra
paša gaume,
Vai tu uz pavasara
spozmi taupi.
Te mēs dzīves
saimnieki, te ierindnieki, kalpi -
Drebināmies aukstumā,
siltumā izslienamies stalti.
Katrs jau var atļauties
vairāk
Līdz zināmai robežai
gozēties gaismās.
Un tērpties jakā vai
mētelī biezā
Vai saulstaros izmesties
līdz kreklam vienam.
Kas der vakarā,
nepievilcīgs šķiet dienā -
Šai mainīgo vēju
pavedienā
Skaidrības vairs nav
nevienam -
Tvert ierasto rutīnu
vai mainīt ko pa lielam.
Starp atraitnīšu
ziediem dobēs jauktiem,
Starp kanāla un
Daugavas straumju ūdeņiem straujiem,
Starp pīļu
jauniestudējumiem bez maksas uzsauktiem,
Starp pieminekļiem
marmorā un granītā kaltiem,
Starp tiltiem un namiem
noplukušiem vai lepniem un staltiem
Vadu un sliežu taisnēs
pa asfaltiem un bruģi
Nerimstoši Rīgas
vīzijas kuģi
Starp reālijām un
ideālijām ko piepildīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru