Spēles ar plaukšanu (starp vīzijām, smiekliem un skaistumu)

Plaukst pumpuri un zaļo parka zāle,

Gaistoši smiekli aizskan tālē.

Kanāla ūdeņu zaļganās šaltīs

Un sirmajos kokos gadsimtu balsis.

Parka celiņos gar kanāla krastu

Sajūtam senatnes soļu nastu.

Izkaisītus pagātnes vējos

Asfalta spraugās un soliņu dēļos.

Līdz ar skulptūrām ierautas spēlēs

Pāri tiltu paralēlēm

Mostas strūklaku kvēlākās dziņas -

Acīs tām pagātnes sirdsapziņas.

Vecrīgas namos atbalsu sana,

Tur kur vējš baznīcu torņos zvana,

Sauli ar sārtumu vaigos mana -

Pilsētas korāļu nebūs tai gana.

Pa viļņu tiltu pret krastu tā trauc,

Spēlējas logos, prātus jauc.

Likteņupes spēku gūst,

Ceļas un krīt – bet nesalūst.

Vienotā solī ar tevi ejot,

Senās vīzijas un smieklus tverot,

Ierauti tiekam saulrieta gaismās -

Izzūd netikumi, paliek skaistais.