Caur pilsētu tik mirkli
uz vietas
Laiks strauj skrien kā
bites spietā.
Negaisa laikā vai
saules rietā
Notiek tik ierastās
ikdienas lietas.
Daugavas ūdeņi plūst
uz jūru,
Prāmis aiztrauc, izplēn
dūmi.
Pār jumtiem kaijas un
zīriņi spārnos,
Pār kanālu baloži,
pīles un vārnas.
Vējš virs galvām
mākoņus dzenā,
Krustojumos auto mainās
un trauc.
Tramvaju, trolejbusu
burzmā kā senāk
Tu atmiņās kavējies
un projām jau.
Tās kafejnīcās un
laukumos laistas,
Pulksteņos melodijās
atskan skaistas.
Te pilsētas biznesa
komēdijas un drāmas -
Attīstības tendences
tām pamanāmas.
Starp mūsu siluetiem
straujiem un rāmiem,
Ikdienas darbiem
izpildāmiem
Laiks jaucas un traucas,
meklē viņu -
Veiksmes zelta
atslēdziņu.
Tikai velosipēds parkā
stāv granītā kalts,
Pieminekļi, skulptūras,
laternas staltas.
To seno vērtību
gaismās un sejās
Laiks gremdējas
nākotnes idejas smeļot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru