Mēs nevienam nepiederam

Es nevaru tev piederēt,

Klīst domas brīvi kā putni gaisā.

Starp vakara tumsu un laternu gaismām

Baltajos zaros spēlējas vējš.

Un spēlējos droši ar vārdiem līdz,

Tie nepieder man, un sirdī kvēl spīts.

Šodien es tāds, bet rīt savādāks,

Tavā priekšā man apmulst prāts.

Un tā atkal sākas šis stāsts

Par to, kā kāds kļūst pamanāms,

Kad no klūdām viens tiek glābts,

Bet cits atkal tiek sadragāts.

Mēs nepiederam kā dzīslas nevienam –

Elpojam, dzīvojam, mīlam un skrienam.

Pavedienu pa pavedienam

Likteņa kamolā mezglā sienam.

Tu nepiederi man, es neesmu tev –

Bet vēlamies otru paturēt sev.

Jo pārtiekam viens no otra ik dienu,

Sajūtot tīkamo pieskārienu.

Es nevaru tev piederēt,

Tik klusi viens otram aizslīdēt garām.

Neļauties pazust putenī, salā

Sajust viens otru –

Nekas vēl nav galā.