Sirds spogulis (Dzeja. Attēli. Mūzika.)

Ar rīta sveicienu (The Saturdays/M.Lapiņš)

Mēs nevienam nepiederam

Es nevaru tev piederēt,

Klīst domas brīvi kā putni gaisā.

Starp vakara tumsu un laternu gaismām

Baltajos zaros spēlējas vējš.

Un spēlējos droši ar vārdiem līdz,

Tie nepieder man, un sirdī kvēl spīts.

Šodien es tāds, bet rīt savādāks,

Tavā priekšā man apmulst prāts.

Un tā atkal sākas šis stāsts

Par to, kā kāds kļūst pamanāms,

Kad no klūdām viens tiek glābts,

Bet cits atkal tiek sadragāts.

Mēs nepiederam kā dzīslas nevienam –

Elpojam, dzīvojam, mīlam un skrienam.

Pavedienu pa pavedienam

Likteņa kamolā mezglā sienam.

Tu nepiederi man, es neesmu tev –

Bet vēlamies otru paturēt sev.

Jo pārtiekam viens no otra ik dienu,

Sajūtot tīkamo pieskārienu.

Es nevaru tev piederēt,

Tik klusi viens otram aizslīdēt garām.

Neļauties pazust putenī, salā

Sajust viens otru –

Nekas vēl nav galā.

Pasaule smaida (dziesma ar manu un Arnolda Jurēvica tekstu)

Laiks mūs paņem sev līdz.

Tas ir neapturams –

Nav sākuma, nav beigu,

Viss rit savu gaitu

Te ātri, te bez steigas.

Kaut kas vēl tikai sākas,

Bet cits jau beidzas.

Šodien pasaule smaida

Un smaidu tai līdz.

Kāds mani vēl gaida,

Tāpēc eju kur līst.

Laiks kā ritenis no kalna skrien.

Laiks ir vecs un sūnains akmens lauka vidū.

Laiks nāks un Tevi līdzi ņems,

Nav jēgas bēgt,

Laiku nevar apturēt,

Tam vajag līdzi lēkt.

Ja nemainīsies, tas mainīt Tevi sāks,

Tikai nepazūdi laika virpulī –

Ceļš atpakaļ būs grūts.

Šodien pasaule smaida

Un smaidu tai līdz.

Kāds mani vēl gaida,

Tāpēc eju kur līst.

Reiz nebūs vairs laika

Visu iepauzēt un klīst.

Par cilvēku sapņiem un smaidiem -

Atrast to, kas manās rokās kūst –

Sniegs vai ledus, stikla siena grūst.

Jumti vējā klaudz, mākoņi steidzas,

Aizlūst pēdējā nots, viss Dieva dots.

Tālums mani vairs nesatrauc –

Sēžu savā tronī,

Kur nekas nav falšs,

Koki čukstot šalc.

Šodien pasaule smaida

Un smaidu tai līdz.

Kāds mani vēl gaida,

Tāpēc eju kur līst.

Reiz nebūs vairs laika

Visu iepauzēt un klīst.

Par cilvēku sapņiem un smaidiem -

Atrast to, kas manās rokās kūst –

Sniegs vai ledus, stikla siena grūst.

Nu es eju tik viegli, ka neaizskaru

Ne saplaukušu lapu, ne nolūzušu zaru.

Maizes rika un medus paunā man,

Dodos dienām pretī jaunām.

Atvērt durvis vasarai (dziesma ar manu tekstu)

Magoņu pļavā ataust rīts

Bites ziedu ritmā dzied Tev līdz.

Atlido spāre, līksmi smej

Tev un visai pasaulei.

Atvērt durvis vasarai,

Noticēt šai pasakai!

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Saule atspīd ūdeņos,

Vēja nestos mākoņos.

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Lakstīgala krūmā sēž,

Skatās kā tas draiskais vējš

Jasmīnu ziedus pa gaisu nes,

Smaržo tie kā konfektes.

Atvērt durvis vasarai,

Noticēt šai pasakai!

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Saule atspīd ūdeņos,

Vēja nestos mākoņos.

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Viegliem soļiem rasā Tu skrej,

Pilnu smaržu kausu lej.

Koku ēnās paslēpies spīts,

Cauri saknēm uz lapām dzīts.

Atvērt durvis vasarai,

Noticēt šai pasakai!

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Saule atspīd ūdeņos,

Vēja nestos mākoņos.

Nāc līdzi, nāc līdzi!

Putnu dziesmās vakars san,

Debesjums tad pieder man.

Nāc līdzi, nāc līdzi.

Galotnēs kad pieklust vējš,

Noslēpumains klusums sēž.

Nāc līdzi, nāc līdzi.

Plaukstošais zieds

Es sēžu ziedošā dzīves pļavā un veros debesīs.

Es vēl mazs, plaukstošs zieds, kas vēl tikko atvēris acis.

Svešādā pasaule un es tajā  - vai tas nav brīnums? Tas ir tik skaisti!

Vērties uz visām pusēm patīk man, jo visapkārt tik daudz jaunu un

interesantu lietu, kuras man jāiepazīst, jāsaprot, kāda ir to nozīme manā

dzīvē, ko tās var man dot un ko es varu tām dot. Galvenais, ka tas sagādā

man prieku un sniedz gandarījumu – es neesmu viens šai plašajā pasaulē,

ap mani ir ļaudis, kietas un daba. Daba ir plašās pasaules karaliste, un es

 esmu tajā pavalstnieks, kam jāiziet caur piecām tapšanas stadijām. Es

jau pasaulē, tik tikko sācis plaukt. Šī stadija ir visgrūtākā, jo ceļš nebūt

 nav zeltains kā tās zvaigznes pie vakara, pusnakts un austošā rīta

debesīm. Ak, atkal sola salu! Vai no tā var aizbēgt? Ak, nē! Tas nemaz

nav iespējams, jo, lai kur arī es bēgtu, tas būs sastopams, kā auksta dvaša

pārņems manus vēl neizplaukušos ziedu plakstus. Bet es nepadošos un

 nenosalšu. Turēšos pie pēdējām sniega paliekām, līdz aizies garā ziema

un atnāks ilgi gaidītais pavasaris, un es varēšu kaut vienu pumpuru

pavērst ilgi meklētajās un gadītajās, siltas saules pielietajās debesīs.

Balta ziema visapkārt manām saknēm. Jūtu čirkstošo sniegu un ļaužu

ēnas, kas dodas uz trolejbusa pieturu un aizbrauc savās ikdienas

 gaitās un iekšēji sirdī ilgojas pēc skaistā un dzīvespriecīgā

pavasara, kad, tāpat kā es, viņi būs laimīgi

un visas bēdas būs aiz muguras. Ak, cik

tas liekas drīz! Laiks iet un aizplūst

tālumā, un pavasaris ir klāt.

Es redzu debesu jumu,

Jūtu siltu sauli.

Plaukstu

pasaulei

pretī.

Labi

man.

Going Song

Rap:

What is wrong

In this world?

Is here happy,

Which they are?

Are you happy?

What are you do?

Are you content 

With this world new?

Gone we together

On The way

Now set to freedoms day.

Then the world smiling been

And the people happy living in it.

Verse1:
Stand i by the roadside,
Where i now go?
I don’t know, what shall i do,
Walking around hours two.
The bus away and me forsake,
it disappears into the distance.
Distracted look around
As i now get home?

Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.

Verse2:
Need i go to roadside,
Don’t talk about it.
That is true
Look before rescuer.
Because you know,
What drivers are,
Cars me rushed past.
They throught don’t not to care
That people in car take ask.

Refrain:
Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.

Verse3:
Or we even think a bit
How hitchhiker feel.
When they wants to stop,
But auto picks up speed.
Loud music to resound
They to other prow,
Don’t look around.
They don’t want in their car
Foreign people lead.

Refrain:
Went on foot i from Saldus,
Cars me rushed past.
How can be stopped they,
It’s moment - and away fast.
Crossbrow you or miss that cars
You disregard
interesting why this 
Happens to us.

Visapkārt klusums

Manā sirdī puķe plaukst,

Kaut kur tālu gaisma aust,

Bet varbūt tur mīļā tu,

Vēlies, lai atnāku.

Tavi mati vējā plīv,

Satiksimies abi drīz.

Kā brīnums tu atnāci,

Mani līdz sev aizsauci.

Visapkārt klusums,

Vakars klāt,

Mīļā, gribas tuvāk nākt.

Mums vajag parunāt,

Abiem skumjas remdināt.

Jel roku apkārt liec,

Ļauj jūtām izpausties.

Man svarīgs mirklis šis,

Neaizmirstams viss.

Klusi, klusi balss tev skan,

Nedzirdu, ko saki man.

Vai patiešām klusums šis

Mūs abus pārņēmis?

Ja tā, ko tad darīt man?

Tava balss tālu, tālu skan.

Pār kokiem jau mostas rīts,

Manā sirdī puķe vīst.

Super (teksts no manas dziesmas)

Es šodien satiku tevi,

Kad braucu trolejbusā.

Savu smaidu tu man devi,

Kad apstājāmies pieturā.

Diemžēl tev bij’ jākāpj ārā,

Bet mans skatiens tevi lūdza:

“Paliec pie manis, mīļotā!”...

Trolejbuss durvis jau aizvēra.

Tu biji super, super!

Tavs izskats mani apbūra.

Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,

Tad kļūst dzīve saldāka.

Vienu, super, super smaidu

Tu man vēltīji.

Tu zināji, ka es to gaidu,

Bet tomēr projām aizgāji.

Pagājuši daudzi gadi

Un man cita mīļotā.

Atkal es braucu trolejbusā

Un tevi ieraugu.

Tu vēl joprojām man uzsmaidi,

Manu smaidu pretī gaidi.

Bet es nevaru tev to sniegt,

Jo es neesmu vairs viens.

Tu biji super, super!

Tavs izskats mani apbūra.

Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,

Tad kļūst dzīve saldāka.

Vienu, super, super smaidu

Tu man vēltīji.

Tu zināji, ka es to gaidu,

Bet tomēr projām aizgāji.

Ko man darīt, ko tev teikt?

Nevaru tev smaidu sniegt.

Saproti, starp mums viss beidzies,

Tāpēc, lūdzu, projām dodies.

Izkāp savā pieturā,

Piedod, vairs ne man vienīgā.

Reiz tev izdevība bija,

Abu sirdis sadalīja.

Tu biji super, super!

Tavs izskats mani apbūra.

Ja vēl tev kājās Levis ģinsi,

Tad kļūst dzīve saldāka.

Vienu, super, super smaidu

Tu man vēltīji.

Tu zināji, ka es to gaidu,

Bet tomēr projām aizgāji.