RUDENS GLEZNAS

Mirdz saules stari pār rudens Rīgu,

Vējš gaisā nes zeltainas lapu stīgas.

Kanāla ūdeņi lāsītēs virmo,

Pilsētas siluetu glezna pa pirmo!

Gar kanāla krastiem  caur koku gatvi

Saulstaros žilbinoša kļūsti arī pati.

Kvēlošos skatos Tev pretī raugos,

Bastejkalna kaskādēs maldos.

Lapotnes rudens iekrāso brīvi,

Kā iekrāsojam savu dzīvi.

Otu triepieniem putekļos gaistot,

Sirdspukstu vētru visapkārt raisot.

Aiztraucas tramvaji strauji tālē,

Mūsu domu horizontālē

Traucas vīzijas plaukstu līnijās,

Mirklis ķer mirkli, ir par ko brīnīties!

Apvijas rokas šais gleznas krokās,

Kā ievīta josta visapkārt lokās

Apņemšanās, kas katram dota,

Pilsētas siluetā ierindota.

Lapotnes rudens iekrāso brīvi,

Kā iekrāsojam savu dzīvi.

Otu triepieniem putekļos gaistot,

Sirdspukstu vētru visapkārt raisot.