Lai sirds jūt

Sirds lūdz-tik nenokavē rudens vēju,
Kas ,kā jaunīb's dienas-miglā gaist.
Vakardienu netver - kāriem skatiem ,
Lai neskar doma: ,,Tā vien vilšanās!''
..
Ļauj sev atpūsties,no viešņas- nostaļģijas ,
Lai visas domas lidojošās-malā stāv,
Jo pārmetums var sirdī klusi ielavīties,
Ka asaras,kā lietavas- negribēs stāt!
..
Ko vakardiena devusi-tās tikai atmiņas,kas
Liekas -šodien jau ,uz sliekšņa paklupušas!
Skaļi klauvē,dzirdi,tikai- kļavu lapas sārtās,
Kaunīgas,kā skūpsti ,zinot - netiks sabārtas!
..
Vēl vakarvēju muzikā ieklausies ,tik rudenīgā-
Jaunas idejas dzīvei-savas sirds atsvaros -liec,
Lai atmiņas par jaunīb'sdienām vienmēr priecē,
Lai sirds jūt ,ka dzīvē viss rit -ritmu ritmiem- vien!

...

/Reizēm iedegsim skaistu,mirdzošu sveci ,

Sveci,kurā gail liels paldies vakardienai ,

Jo tikai pateicoties mīļiem atmiņstāstiem,

Augam-mīlestībā,kurā svētība neiet secen!/

(Sigita Sīle)