Pelēkums iezogas Tavā sejā,
Pa parka celiņiem domīgi ejot.
Lietuslāšu straujajā dejā
Lapas līgani laižas lejā.
Miklajā zālē tās rakstos zaigo,
Iezogas sārtums Tavos vaigos.
Plūstošās karkādēs lietus krīt,
Mirklis dzen mirkli, uz priekšu slīd.
Šis zeltainais mirdzums, kas ievīts
lapās,
Liekot siltāk ietērpties jakās.
Gada izskaņas pilsētas rota,
Nemanāmām rokām izveidota.
Kā iespēja, kas katram reiz dzīvē
dota,
No sākuma bikla, tad pilnveidota.
Lietussargu atvertā jūsmā,
Līdz ar citiem aizslīdi plūsmā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru