Tu ieklausies
dažādās vakara skaņās,
Līdzi ir vēju
gavilēs gaisti.
Un saule
rietot debesis kvēlo,
Nenožēlo
neko, viss apkārt ir skaisti.
Vakarblāzmas
tēlu sejas
Noslēpumainās
mākoņu dejās.
Debesis
mainās, tie cēlos reidos
Pār galvai atplūst,
projām steidzas.
Sajaucas
Tavos kuplajos matos
Visu košāko
krāsu zilgmē
Un Tavu kvēlojošo
acu dzelmē
Slēpjas kā
vārdos neizpaustās vēlmes.
Un debesis ik
vakaru pamanāmi mainās
Netveramās,
bet iemīļotās vakara ainās.
Šīs mūžīgās
Dieva pasaules dainas -
Pilnas
noslēpumu un neizdibināmas laimes!
Jau
spoguļojas zvaigžņu spožās acis,
Iegrimsti
plašajā zvaigznāju placī.
Ik mirkli tās
Tavos matos krīt,
Tā bija
vakar, ir šodien, būs rīt.
No rīta ar
rasu zirnekļa tīklos,
Saulstaros
auseklis modumā plašā.
Koku galotnēs
pusdienas zīdā,
Līdz
iemirdzas rietumos debesu grīda -
Žilbinoša
pērļu kaklarota – naktstauriņu svīta.
Vakarā ar
krēslas pieskārienu,
Viscēlākās
domas kā mākoņi steidzas.
Un nekas jau
vēl tā īsti nebeidzas,
Vakarblāzmas
dēli skauj rītausmas meitas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru