Un paslēpies zaļajās papardēs,
Tev sekoju līdzi un lidojām mēs
Tālajās jūtu vertikālēs,
Neviena cita – tik tu un es.
Zem kājām koku galotnes
Un putnu spārni zibēja garām.
Matu cirtās tev mākoņi sēdās,
Un pa rietošam saules staram.
Tā jau tas notiek, kad ļaujas sparam,
Tad atļauts tiek daudz, mēs visu
varam.
Ievelkam spirgto vakara gaisu,
Aizlido jakas un kurpes pa gaisu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru