UZTICĒŠANĀS

Uzticies bērzam, kas ielas malā –

Mazās sēkliņas šūpojas vējā.

Uzticies mākonim saules ēnā –

Mazās dvēseles šūpojas gaisā.

Uzticies bezdelīgai debesu jumā,

Bēdīgās nopūtas projām dzen.

Bērzu galotnēs šūpojas cerība –

Dienu no dienas saskumst tai sirds.

Uzticies visam, ko pasaule mīļo,

Kas saulei dārgs, tas zvīļo un mirdz.

Atklāsmes brīžos pērkons dārd skaļā

Pasaules malā, kur bezdibens likts.

Uzticies sev un tiem, kas sauc skaļāk –

Visi par vienu, - to lolo, kas pirkts.