Tik daudz un reizē maz
Soļu kā lietus lāses.
Krīt āboli miklajā zālē,
Izdaiļo pasaules krāsas.
Tik skan un reizē klust
Soļi kā ģitāru balsis.
Mirdz zelta ābeles augļos,
Izdejo augusta valsi.
Patiesība slēpjas,
Virsotnes iekarot skrien,
Satiksimies rītdien,
Skat’ āboli rītausmā briest.
Tik saukt un klejot laikā,
Kad vārdi atmiņās brien.
Celties arvien augstāk,
Mākoņus krāsot arvien.
Brāļi un mīļās māsas
Ir labvēlības tēls –
Tās mirdzošās rasas lāses
Un ābeļziedu kvēls.
Un nemanot aizskrien dienas,
Pļavās jau nopļauts siens.
Ik stundu, ik minūti vienu
Dvēselē ienāk miers.
Tik daudz un reizē maz
Tavu soļu kā lietus lāses.
Slīd jūtas miklajā zālē,
Izdaiļo pasaules krāsas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru