Ūdens šaltis pa gaisu nes,
Jūsmo visas meitenes.
Baltā miglā viss apkārt tīts,
Skats un smaids lāsēs ierakstīts.
Zaļajās lapotnēs saules stari
Pār parku vasaras svelmi nes.
No ikdienas ierastās frekvences
Norobežojas kārās dvēseles.
Nesteidzīgi stāvi caur parku klīst,
Uz soliņiem piesēst kāds gandarīts.
Un jautrā čalā šai vasarīgo krāsu
skalā
Sajūtamies kā nebeidzamā gleznā senā.
Kur noslīd noslēpumaina ēna
Tavos vaigos karstos,
Un neizzūdošs šarms kaskādēs un mūros,
Uz Daugavu plūstošās straumes plūdos.
Skrejošo tramvaju skaņās
Un jautri spiedzošo laivotāju maņās
Vasara dodas pilsētai cauri,
Ieturēti krāšņi, cēli, ar gaumi.
Ūdens šaltis pa gaisu nes -
Šīs neaizmirstamās atveldzes.
Ik vienā skulptūrā, kokā un ziedā,
Vasara ienes dzīvesprieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru