Zilganmelni padebeši
Starp tiem Melnā Dieve esi.
Melniem matiem plandot vējā,
Klīsti dārzā starp upeņu ejām.
Sēžu zem nojumes bērzu ēnā,
Veros kā strauja top deja lēnā.
Dzeltošās lapās griezies gaisā,
Plaiksnoša gaisma visapkārt raisās.
Izplēn karstums bungu ritmos,
Satraukti putni pār parku riņķo.
Un pat vēlams nedaudz baisuma
Atveldzes dejā ierauti gaistot.
Noti pa notij, ritmu pa ritmam
Izgaist baisais, skarbais piktums.
Un kad beidzot deja stājas,
Jau tālē aizdip tavas kājas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru