Mēs tikāmies vietā,
Kur latviskums tvirts,
Acis smaida un gavilē sirds -
Kā orhidejas viņas krāšņi mirdz!
Šīs stundas prieka, pārdomu, atmiņu,
Sajauca domas karuselī košā.
Un šī gaisotne nepiespiestā un drošā
Vedināt vedina mūs tikties no jauna.
Var mainīt vietu un un mainīsies
viss,
Citāds būs pārdomu kokteilis.
Taču to garšu un smaržu, kas plūst,
Mums neatņemt, kā bijis viss būs.
Mēs dažādi esam, tikties bij’ lemts.
Daudz kopā darīts, radīts un lemts.
Šis augstskolas gadu dzīves posms
Valdzinošs, reizēm tik biedējošs.
Vienmēr paliks sirdī un sauks -
Erudītie skolotāji tikties brauks.
Ar jautrību mēlēs un novitāšu spēlēs
Ierauti dzīves paralēlēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru