Vietā, kur
satiekas sirds un prāts,
Noslēpumains
veidojas stāsts.
Kur Mūsa ar Mēmeli
ūdeņus šķiļ
Un
pilsdrupās saule ēnu vainagus vij.
Aiztrauc
Tavi soļi pa jaunās pils trepēm
Un sajūsmas
saucieni atbalsojas velvēs.
Senajos
kamīnos, krāsnīs deg guns,
Hercoga
dzīvesstāstu vēstī mums.
Gara acīm
starp ļaudīm mēs klīstam,
Nokļūstam
pieņemšanā īstā.
Kur Hercogs ar
Kundzi un svītu sēd
Un
izsmalcinātas pusdienas ēd.
Grezno tērpu
čaukstoņas švīksti,
Neatlaidīgo
cīņu kareivju vaibsti
Gadsimtu griežos
uzjundī gaisā,
Slēpjas grīdas
flīzēs, sienas plaisās.
Līku loču
gar Mēmeles krastu
Tu aiztrauc
Vecpilsētas ārēs.
Kur rātslaukuma
torņa zvanā
Klausies izjusti
kā balsī manā.
Un seno ēku
logu rūtīs
Aizzib tavs
augums,
Sirds straujāk
sit krūtīs,
Paverot
pasaulei daili un spozmi.
Šī neparastā
rīta rosme,
Atklājot senos
un jaunos posmus,
Kur sajaucas
laikmetu valdzinājums,
Pilsētas
ēkas stāstu vēstī mums.
Iejaukta
karu un varu jūklī
Pilsēta
dzīvo gadsimtiem pāri.
Tās
neatlaidības un spīta gars
Vietas, kur
satiekas, valdzinājums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru