Sīkas lietus lāses
Plaukušās magonēs krīt.
Katra mazā pilīte
Lejup pa stiebriem slīd.
Modušās slēptākās ilgas
Šai pelēkā rītā mīt.
Spoguļojās lāsēs
Kā vārds vēl nesacīts.
Un izkaltusī zeme
Svaiga un viegla top.
Kā ūdeni tveroša rene,
Kad šķēršļus nesastop.
Ienirt basām kājām
Puķainā zālienā.
Veldzējošā masāža
Vieglā skārienā.
Ar dzirkstošu prieku sejā
Ļauties lietus dejai.
Šai plaukstošā epopejā
Pēc ziediem dārzā ejot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru