Kā vienmēr pelēki mākoņi
Pirms lietus debesīs skrien.
Un putni slīd lejup arvien -
Spārnos tiem vēja pieskāriens.
Kā vienmēr stiebri zālē
Pēc veldzes rokas stiepj.
Un izkaltušā zemē
Mostas dzīvības prieks.
Tavs nesatricināmais miers –
Kā vienmēr tu veries tālē
Neaizsniedzamā horizontālē,
Starp rozēm un upeņu ceriem klīsti.
Un rietošās saules staros tā īsti
Ozols zaigojas zeltainā dzirkstī,
Vakarblāzma mākoņos vērpjas,
Violetā dūmakā mākoņu krēpes.
Līdz ar Tevi ierauts es līdz
Šais košajās vakara debesīs.
Noplīv plaksti un aizklaudz soļi
Mums abiem ejot krēslas spozmē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru