sestdiena, 2015. gada 6. jūnijs

Krēslas vīzijas


Un nedaudz līst -
Pelēki dzeltenos mākoņos
Tikko viegli ritošām lāsēm
Kāds sajauc vakara krāsas.

Zaļajās koku galotnēs
Brāzmains vējš spēlējas
Un purina visapkārt
Dienā uzkarsušās dzirksteles.

Putnu skanīgās gaviles
Gaisušas mākoņu vālos.
Ceļos tuvos un tālos
Stājuši ļaužu soļi.

Ātri noklaudz pēdu dipoņa
Un aizskan balsu mudžekļi.
Tālē auto aiztraucošie starmeši
Izgaist ezera straujajos viļnos.

Tumšie mākoņi plūst un plūst,
Tie kustēt nepiekūst.
Kā tumša dūnu sega
Tie pārņem mūs.

Kā trausls puteklis
Te lejpusē tu kļūsti
Un satraukti jūti
Kā saplūsti ar tumsu.

Vienā ritmā, vienā krāsā
Vienā nopūtā un stāstā.
Mākoņu aizsegā krēslā
Caur kokiem vīzijas raisās.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru