Sniegpārslas kā zvaigznes

Snieg viegli gaisīgām pārslām

Un aizputina iemītās takas.

Koki šai vakara krēslā

Tiek pie sniegbaltas jakas.

Balti dūmi pār pilsētu veļas,

Tumšajās debesīs laternu dejas.

Iemirdzas pārslas un lejup laižas

Kā mazi meteorīti, kā zvaigznes.

Un ierauta tieci šai kosmiskā dejā,

Graciozs baltums Tavā sejā.

Čukstošas lūpas, soļu takts –

Mums abiem šis vakars tik neparasts.

Ziemas siluets

Saules stari pār pilsētu laižas,

Zaigojošs sniegs zem kājām gurkst.

Vējš iemītās takās mani aiznes,

Virs galvas neizzūdošs debessjums.

Gluds kā spogulis ezera vaigs –

Kurzemes siluets neatvairāmais.

Krasta niedru čabošajā dejā

Pretī veras šī dzirkstošā seja.

Māju jumti plešas tālē -

Sniegoto kalnu vertikālē.

Priecīgās balsīs ļaužu ēnas –

Nesteidzīgas, greznas diodēmas.

Garas astes debesu jumā –

Sārtajā mākoņu gleznojumā.

Mēness sirpis pa vidu laists,

Visapkārt viss balts un neizgaist.

Saules stari pār pilsētu laižas,

Logos lēni dedzas guns.

Ielās un pagalmos ļaudis aiznes

Šis gaišais svētku strāvojums.

Dažas filozofiskas pārdomas sniegainā rītā

Dažas filozofiskas pārdomas sniegainā rītā –

Es eju pa mežu miglā tītā.

Kliedz pūce, sauc vārdā,

Dzirkstī asins šalte manā bārdā.

Kā dūmu mutuļa nesta

Ar visai elastīgu žestu

Nakts aizdznusi nepārredzamo dvesmu

Un uzausis saulespilnais ziemas rīts.

Viens, divi, trīs kupenu blāķi

Apņēmuši nama dakstus,

Es veros uz šo namu,

Silda saule manus plakstus.

Šī māja mežā gadu gadiem

Stāv kā valdziņi rakstu rakstiem.

Sirds strauji pukst, ceļas roka

Iztaisnot neiztaisnotās nama krokas.

Sapņot un pamosties

Sapņot un iejukt sniega ritmos,

Baltajā putenī viss savādi liktos.

Pa biezajām kupenām tik ilgi bradāt,

Līdz apreibt un pazust puteņa skaņās.

Pakāpties augstajā ssniegotā kalnā –

Baltajos mākoņos savāda aura.

Traukties lejā virpuļojošā dejā,

Līdz pieskarties pēdām ierastām ejām.

Ieskriet un pazust labirinta līknēs,

Nākotnes vīzijās viss citādi liksies.

Iegleznot skaisto no ikdienas virtuves

Sarkanbaltsarkanā krāsu virtenē.

Pamosties, runāt valodā vienā,

Vārdu pa vārdam mums skaidrība ienāks.

Plaukstošā ziedoņa atkusnī vadāts,

Ceriņu smaržās nāks vasaras prieks.