Staro Rīga (Reload 2014)

Pār pilsētas kanāla ūdeņiem

Mirdz lāpu gaišie uguņi.

Spožās liesmiņas tērcītēs šaudās

Kā zelts šovakar ar lielu jaudu.

Šais dienās plūst gaisma ikvienam par brīvu –

Krāšņo starmešu loki pār Rīgu.

Zilgani violetos toņos mirdz nami,

Priecīgām sejām klīstam mēs abi.

Doma laukums pasaku balsī,

Skaņā, kustībā, attēlā, dzejā

Pētera baznīca raugās sejā.

Pāris minūtēs četri gadalaiki

Majestātiskās ūdens šaltīs.

Starp ļaužu pūļiem Vecrīgas ielās,

Starp starmešu gleznām mazām un lielām,

Kas savā starpā lielās,

Mēs ienirstam gaismas slepenājā dzīvē,

Ļaujoties tās vilinošajām spīlēm .

Kur ekrāna tests vai gaismas cirks,

zivs, bērns vai ģērbonis žilbinoši tvirts -

Visss viens nerimstoši nebēdnīgs flirts

Šai sapņu lidojumā celts.

Ko nekad neaizmirst un clties līdz

Krāšņās emociju debesīs.

Kad atmirdz torņos un daudzstāvu namos,

Rīgas tiltos un Daugavas viļņos

Varavīksnes zalvju tēli –

Latviešu tautas kopā savedēji.

Prieks (iz padsmitnieka gadu dzejoļiem)

Prieks, ak prieks, kur tas palicis?

No manas sejas tas ir nozudis.

Bēdas, ātri mani pārņem tās,

Nevaru izrādīt bēdas šās.

Dzīve – tas ir dimantu lauks,

Ar zeltu pildīts trauks.

Prieks, tas ir mans draugs,

Kad to palīgā sauks.

Maan prieka nav,

Tas sejā pazudis.

Man prieka nav,

Kur tas palicis?

Man prieka nav,

Vai man tiešām vajag to –

Šo prieku mūžīgo?

Balāde (iz padsmitnieka gadu dzejoļiem)

Jau paskaties pie debesīm

Spožas zvaigznes spīd.

Jel ieklausies,

Ko vēlas tās tev pasacīt.

Ej tām līdz, tās tevi aizvedīs,

Tur, kur laime mīt,

Un, varbūt, tad spēsi tu

Man uzsmaidīt.

Kā mirdzoša zvaigzne

Tu roku sniedzi maan.

Tavi vārdi

Tik sudrabaini skan.

Tavi mati zeltaini plīv,

Es tevi mīlu -

Kā tev to pasacīt.

Jel ieklausies manī

Kā vārdi pār lūpām birst.

Ko lai tagad dara,

Jo mūsu pavediens irst?

Lūdzu, neej projām,

Lūdzu, atgriezies!

Apturi laiku, kamēr tas

Nav izbeidzies.

Trīs vārdi - Vārdi, kas skan,

Vai tu tos teici man?

Tie ir kā cīruļa traļļi

Un lakstīgalas dziesma.

Šie vārdi tik brīnišķi skan,

Es zinu - tu tos teici man.

Šie trīs vārdi - vārdi, kas skan,

"Es tevi mīlu!" - tu teici man.

Turaidas pils senajos mūros

Turaidas pils senajos mūros

Skat’, aizvijušies gadsimti,

Vai mainījies skats?

Kā rādās, savādāks kļuvis es pats.

Interesē viss, kas neparasts.

Pagātnes miglā saplūst tavs tēls

Un pulsē sirds aizejošā rudens dejā,

Starp skulptūrām ar vēju paslēpes spēlē.

Krīt pēdējās lapas un virpuļo vējā,

Kā senajā leģendā pārņemts mums prāts.

Senajos mūros, torņos un stūros

Viss kļūst tāds nezināms, neatklāts.

Un klaudz soļi stāvajās pils trepēs,

Virmojošas ēnas mūros un velvēs.

Visbeidzot torņa virspusē krājas

Noslēpumaini čuksti un sarunājas.

Tiem ierauta līdz pa logu veries –

Jūsmojošs skats pār Gaujas lejām.

Atblāzmojas tavā sejā

Harizmātisks cēlums un spīts.

Skat’, aizvijusies diena šai senatnes stāstā,

Kur straujāk pukst sirds,

Un atmiņas stāsta,

Grimst Turaida miglā neparastā.

Turaidas Roze un dārznieks

Gaujas labajā krastā bij’ pils,

Pilī atrada meiteni mazu.

Nosauca viņu par Maiju, lūk tā,

Vēsta senā leģenda.

Izauga meitene daiļa jo daiļa.

Garie mati pār pleciem vijās.

Cerēt un sapņot tā nebaidījās,

Satraukt sirdis iemanījās.

Iesauca viņu par Turaidas Rozi,

Daudzināja visi tās daili un spozmi.

Iemīlēja to Jakubovskis – polis.

Gribēja precēt meiteni ar varu.

Kreisajā krastā, kur Sigulda viz,

Arī pletās ķieģeļu pils.

Tur strādāja Viktors, tas darznieks bij’.

Turaidas Rozē ieskatījās.

Skatījās pretī Roze tik cēli,

Domāja viens par otru

Līdz vakaram vēlu,

Pie Gūtmaņa alas

Mīlēja un spodrināja savu tēlu.

Skauģi skarbas mēles trina,

Polis skaisto meiteni vila.

Viktora vārdā pie Gūtmaņa alas

Rakstīja, abi tikties varam.

Atnāca Roze mīlas pilna,

Jakubovski redzot, šokā tā bij’.

Nevarēja paciest piekrāptību,

Lūdza lai ar zobenu šķiļ.

Atrada viņu asinīs mirkstam,

Jakubovskis bailēs projām jau bij’.

Turaidas pilī sanāca tiesa –

Par vainīgo Viktoru padarīj’.

Otrais polis stāstīja visu,

Beigās Viktors attaisnots tika.

Godinot Rozi, kapakmeni lika,

Baznīckalna mozaikā.