Slīd
mākoņi tumši satraukti pāri,
Zemi
neskar saules stari.
Ezera
viļņi sitas pret krastu,
Nes
satraukumu neparastu.
Tu
klīsti apkārt steidzīgi klusi,
Augošā
vējā nosalusi.
Kailajos
zaros šūpojas putni
Kā
atraduši šūpoļu stuti.
Un
pieaug šalcoša simfonija -
Pie
apvāršņa mostas melodija.
Sākas
ezera dziļākās dzīlēs,
Apņem
tuvējo apkārtni spīlēs.
Ieskauts
pakšķoša lietus līknēs,
Vējš
atraisa lūztošās zaru vītnes.
Mēs
turamies pie stiprā, kas saista,
Lai
dvēseļu spozmi neizkaisa.
Pelēkā
dūmakā ataust rīts,
Viss
tuvējā apkārtnē iztramdīts.
Nolīdzinām
postošās plaisas -
Skaista
tā Latvija – skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru