Saules pielijušajā sejā
Atblāzmojas mirdzošais
Saviļņojums saltajā
vakarvējā.
Šovakar man tāda spēja
-
Brīnumsavedēja.
Ir nolemts aizskart tavus
plecus
Un čukstēt gaidītos
vārdus.
Tu, aizdzinusi prom
Aizgājušo gadu sārmus,
Padari mani atraisītu,
rāmu.
Iedegas gunis namu logos
gaiši.
Ielās klīst cerību un
piepildījuma sapņi.
Lāpu liesmas un salūta
zalves gaisā -
Tu – mana mīļotā,
mana skaistā -
Mana vienmēr sirdī esošā
Latvija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru