Sastrēgumā

Pāri māju jumtiem straujš krīt sniegs,
Pilsētas ielas tad pārņem miers.
Auto, tramvaji un trolejbusi
Vienotā virknē iestiguši. 

Šai pārdomu brīdī,
Kad straujas kļūst domas
Un noņemtas smagās ceļa somas,
Liekas, apstājies ir viss –
Šis kustības, rutīnas virpulis.

 Kur vien raugies, tur baltums mīt,
Pat Mildas zvaigznes citādi spīd.
Pie biezas cepures tiek ik viens,
Vien kokiem sirmums matos -
Tas ziemas greznais iznāciens.

 Tam visam pa vidu arī mēs klīstam,
Brīvības ielā sastrēgumā nīkstam.
No ierastā ritma iztramdīti,
Tomēr ar stilu, tā pa īstam.

  Te atmiņas iztraucē uzrāviens spējš,
Uz priekšu, kaut lēni šai vakarvējā,
Kad pārslas krīt stiklos un traucas sejā,
Cerība mostas šai satiksmes epopejā.