Akmens bruģī iekalti vārdi,
Pagājušo gadsimtu sirdsdārdi.
Amfiteātrī spēlējas vējš,
Daugavas viļņus plosīt spējš.
Un senajās pilsdrupās
Likteņi vērpjas.
Noslēpumainās ēnas
Caur logailām veras.
Tur Daugava ar Pērsi tiekas,
Ļaujoties viļnu plūstošam priekam.
Sprīdi pa sprīdim, sieku pa siekam
Šim burvīgam skatam mēs piekalti tiekam.
Savādais klusums caur mūriem vandās
Ik solī, ik dabasskatā visapkārt plandās.
Un ļaužu ikdienas rūpēs nudien
Nesatricināms pulsē miers.
Plašo koku zaļumos
Un zeltaino rudzu tīrumos
Neredzamām saitēm sietas
Iekoptas vietējo dzīvesvietas.
Pa Blaumaņa takām daiļdārzā mīt,
Pagātnes vīzijas visapkārt ik brīdi.
Un nemanāmi tu tālāk slīdi
Caur parku kā ieskautā brīnuma sliedēs.
Šīs likteņlīnijas visapkārt vijas,
Attālinās un kopā mijas.
Kā pieturas punkti ik brīdi tās mirdz,
Aizved
tevi, kur Latvijas sirds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru