Rudens elpa

Pusdienas saule Kanāla straumē

Iekrāso oranžas plūstošās lāses.

Visapkārt parka plašajā telpā

Sajūtu vējā rudens elpu.

Starp baložiem un pelēkām vārnām

Dzeltējošo lapu klājumā

Vasara krāsainas glezniņas taisa,

Sauc rudeni vērtēt, cik māksla ir skaista!

Bastejkalna ziedošās puķes

Veldzē vējš pa lāsīšu tiltu.

Dzestrajā gaisā tās dejo un slīd,

Ziedu kausiņos iekšā krīt.

Un ciešāk sakļaujies savā jakā,

Aizslīdi vērtējoši parka takās.

Nedaudz kavējies ziedoņa atmiņās,

Krasainās kļavlapās domās jau steidz.

Pilsēta mainīties nebeidz ne brīdi,

Ik mirkli jaunās vēsmās tā kvēl.

Kaut daļiņu mazu no rudens elpas

Nemanāmi līdzi mēs paņemam sev.

,Mildas trīs zvaigznēs vasara dzirkstī

Saules staros vēl debesīs mirdz.

Mākoņu vālos vēja spirgtumā

Nemanāmi pukst jau rudens sirds.

Un neizbēgami mainamies laikam līdz –

Pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Pat vējš  no ziemeļiem līdz rietumiem trauc,

Stindzina, karsē, pēdas jauc.