Zibens plaiksnī tumši lillā
Tu pie loga – kā vienmēr stilā.
Vēro krītošās lietus lāses,
Kas noraso sētas betona plāksnēs.
Tava dvēsele zibsnī
Un taisa pekstiņus! -
Starp istabas grīdu
Un Jumta dakstiņiem.
Lietus lāses vīnogās krājas,
Kas violetas nokarājas
Zaļo lapu pašā malā,
Raugies nu, negaiss jau galā!
Atplaukst daba, smaids ir sejā,
Putni griežas jautrā dejā.
Plašiem soļiem ejot vējā –
Zibens novedējā.
Doma pie domas – pilnas somas
Mirkļiem, kas uzlabo omu.
Iejusties mainošās lomās
Šai vakara teatrālajā izradē.
Krītošo lapu promenādē
Starp tumsu, kas laternās bālē
Brīvdabas skatuves scēnās košās
Kas neizjusts mostas, lietum līdzi pošas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru