Kad saule riet aiz koku galiem,
Žilbinošs kļūst ezers no stariem.
Aizzib Tavs augums no kalna lejā,
Satraukti veries ezera sejā.
Zeltaini mati pār pleciem vijas,
Sajūtot saulstaru siltās mijas.
Skan liega viļņu melodija,
Uzjundī sirdī harmoniju.
Un nerimstošs prieks
Caur dvēseles stīgām
Šovakar vējā viegli trīs,
Prātu un sirdi nes viļņiem līdz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru