Liepājas vēju muzikants

No Liepājas vējš pār māju jumtiem

Mākoņus nes, tie pārtop par vārdiem.

Un rasa šūpolēs 10 000 jūdžu no Liepājas

Aiziet garām agrā rītā ar Tevi kopā.

Tu atdod sevi man, atver acis –

Ātrāk, augstāk, tālāk trauc

Baltais sapņu burinieks

Brīnumu gaidot un aizturot elpu.

Cik ilgi vēl? Dažreiz deviņos no rīta

Kad atmiņas par labiem laikiem.

Kad cigarete, rums un zāle zaļa

Es gribu vēl mīlēt. Mīlēt šīs rindas.

Kad dzīve sakļaujas dziesmu krokās,

Plūst no Liepājas dižgara rokas.

Un pārņem mūsu prātus un sirdis,

 Vai Tu mani dzirdi, Tev cieņa un gods.

Skan šī melodiskā un ritmiskā nots,

Kad mums kā latviešiem spīts ir dots,

Šis neizsīkstošais, lolotais izauklēts

Plūst vārdos un melodijās ir iekodēts.

Iet Liepjas vēju muzikants

Ar skatu drošu un atvēzienu košu.

Rada bungu ritmu pacilājošu,

Pukst straujāk sirdis vēstījumam līdz.

Skan sintiņš un ģitāra  soļu gammā

Tik valdzinošajā panorāmā.

Kur ieskandēti ik skaņa un vārds,
Kopīgā dziesmā darināts.