Pelēkā simfonija

Slīd mākoņi tumši satraukti pāri,

Zemi neskar saules stari.

Ezera viļņi sitas pret krastu,

Nes satraukumu neparastu.

Tu klīsti apkārt steidzīgi klusi,

Augošā vējā nosalusi.

Kailajos zaros šūpojas putni

Kā atraduši šūpoļu stuti.

Un pieaug šalcoša simfonija -

Pie apvāršņa mostas melodija.

Sākas ezera dziļākās dzīlēs,

Apņem tuvējo apkārtni spīlēs.

Ieskauts pakšķoša lietus līknēs,

Vējš atraisa lūztošās zaru vītnes.

Mēs turamies pie stiprā, kas saista,

Lai dvēseļu spozmi neizkaisa.

Pelēkā dūmakā ataust rīts,

Viss tuvējā apkārtnē iztramdīts.

Nolīdzinām postošās plaisas -

Skaista tā Latvija – skaista.

Par pilsētu un mums

Vējš notrauc pēdējās lapas,

Pēdējais tramvajs aizslīd tālē.

Un drēgnajā vakara horizontālē

Laternu spuldzēs spēlējas guns.

Vientulīgi slīd mākoņi gaisā

Un pār naksnīgo Rīgu kaisa

Sīki pilošās lietus lāses,

Kas lejup slīd kā dzērvju kāši.

Saules stari manā logā

Atvasaras spozmi taisa.

Kļavām, kastaņām un gobām

Vējš zarus dejā raisa.

Un kā no zila gaisa

Tu apburoša un skaista

Aizslīdi plandošā jakā

Pa lapām noklātā takā.

Uzsmaidot droši mākoņiem baltiem,

Skatu veltot namiem staltiem.

Nezaudējot krāšņuma spozmi,

Jo izvilkusi laimīgo lozi.

Dzelteni sarkani brūnais paklājs,

Ņirbošās ielas zeltīti šķiet.

Viss mūsdienīgais no pagājušā izriet,

Ik brīdi mainās, nāk atpakaļ, kaut mazliet.

Tās pašas apņēmības un cerības,

Kvēlas vēlmes un kaislības

“Bagātās kundzes” varoņu tēlos -

Vārdos, darbos un ideālos.

Dvēseles lidmašīnas

Manas dvēseles lidmašīnas

Virs rudenīgās Rīgas

Pacēlušās spārnos – tās zelta bezdelīgas.

Cēli un krāšņi rudenīgā vējā

Kā lapas no koka tās griežas dejā.

Starp krītošām lāsēm un putnu kāšiem,

Pār Doma laukumu un bruģa sāpēm -

Gadsimtu gaitā pieredzē krātām.

Bastejkalna laternās dzīvo,

Kanāla ūdeņos uz Daugavu stīgo.

Ieskauta paradumu un likumu cellēs

Dūmakaina migla tiltu velvēs

Slēpjas nakts aizejošās ēnās.

Agrā rītā pilsēta mostas,

Mans sajūtu kuģis pienāk ostā.

Es ceļos mākoņos virs Vecrīgas mūriem,

Un mati plīv vējā uz ielu stūriem.

Nerimstošā dvēseles virpuļa ritmiem -

Priekiem un pārdzīvojumiem stipriem

Ļaujos un izgaist neatļaujos.